Dokuments ID 893

Vecums: 22

Dzimums: Sieviete

Semestris: 1

Dzīvo Latvijā (mēneši): 3

Dzimtā valoda: Lithuanian

Citas valodas: English,Russian

Oriģinālais teksts
Es un mana ģimene Es esmu medicīnas studente Agnė. Es un mana visa ģimene esam no Lietuvas. Mana dzimta valoda ir lietuviešu, bet es varu brīva runāt angliski, nedaudz krieviski un tagad mācaus latviešu valodu. Mana mamma ir angļu valodas skolatāja kad es biju maza viņa vienmēr man teica ka šo valodu vajag iemācīties un mana dzīve būs vieglāka. Tad man ļoti nepatika angļu valoda, bet tagad es mammai varu teikt tikai paldies par to, ka viņa man palīdzeja. Mana tētis ir fermeris. Kopš bernības es augu ar dzīvniekiem. Es zinu ka slaukt govi un palīdzet ka viņas dzimdē. Man ļoti patika dzīvot ciemā un tagad es esmu ļoti prieciga kad es varu apciemot sava ģimene tur. Mana divas vecmāmiņas un vectēvs arī dzīvo ciemā. Un es biju bagāta ka varēju pieaugt kopā ar viņiem. Man arī ir māsa. Viņa ir vecāka par mani. Bernībā ar viņa dzīvot bija grūti, bet tagad mes esam ka draudzenes. Viņa dzīvo Vilņā, es viņu reti redzu, tikai kad mes ciemojam pie vecākiem. Varbūt tapec tagad es varu teikt ka esam ka draudzenes. Mes bieži sarakstījam viena ar citu un mēģinam palīzdēt viena citai ka mes varam. Es domāju ka māsa vai brālis ir vislabāka dāvana ko tev vecāki var iedot.
Labotais teksts
Es un mana ģimene Es esmu medicīnas studente Agne. Es un mana visa ģimene esam no Lietuvas. Mana dzimtā valoda ir lietuviešu, bet es varu brīvi runāt angliski, nedaudz krieviski un tagad mācos latviešu valodu. Mana mamma ir angļu valodas skolotāja. Kad es biju maza, viņa vienmēr man teica, ka šo valodu vajag iemācīties un mana dzīve būs vieglāka. Tad man ļoti nepatika angļu valoda, bet tagad es mammai varu teikt tikai paldies par to, ka viņa man palīdzēja. Mans tētis ir fermeris. Kopš bērnības es augu ar dzīvniekiem. Es zinu, kā slaukt govi un palīdzēt, kad viņas dzemdē. Man ļoti patika dzīvot ciemā, un tagad es esmu ļoti priecīga, kad es varu apciemot savu ģimeni tur. Manas divas vecmāmiņas un vectēvs arī dzīvo ciemā. Un es biju bagāta, ka varēju pieaugt kopā ar viņiem. Man arī ir māsa. Viņa ir vecāka par mani. Bērnībā ar viņu dzīvot bija grūti, bet tagad mēs esam kā draudzenes. Viņa dzīvo Vilņā, es viņu reti redzu, tikai kad mēs ciemojamies pie vecākiem. Varbūt tāpēc tagad es varu teikt, ka esam kā draudzenes. Mēs bieži sarakstāmies viena ar otru un mēģinām palīdzēt viena otrai, kā mēs varam. Es domāju, ka māsa vai brālis ir vislabākā dāvana, ko tev vecāki var iedot.